Sārtais sniega pelējums

Microdochium nivalle, Fusarium nivale

Visbiežāk slimība sastopama pārziemojušos rudzu sējumos, retāk- kviešu sējumos. Tūlīt pēc sniega nokušanas laukā redzami iznīkušu vai novājinātu augu plankumi. Stipras infekcijas gadījumā sējumi perēkļveidīgi iznīkst. Uz inficēto augu lapām ūdeņaini, tumši zaļi, vēlāk atmirušu audu plankumi. Ja bojāts cerošanas mezgls, augi iznīkst. Bojājumu vietās novērojama balta, vēlāk pelēka, reizēm ar sārtu nokrāsu tīmekļveida apsarme. 

Sniega pelējuma ierosinātāji saglabājas augsnē, augu atliekās, retāk saglabājas sēklās.
Ar sniega pelējumu parasti inficējas augi, kas slikti sagatavojušies ziemai, cietuši no pārmērīga mitruma, barības trūkuma vai citiem nelabvēlīgiem apstākļiem. Ja ziemāji rudenī tiek iesēti pārāk agri, pārsniegta optimālā izsējas norma vai dots pārāk liels slāpekļa daudzums, veidojas biezs zelmenis. Uz nesasalušās zemes uzkrītot sniegam, augiem trūkst skābeklis, novērojama izsušana, kas veicina inficēšanos ar sniega pelējumu. Bīstams ir uz lauka stāvošs ūdens vai ledus.


Autortiesības © Bayer CropScience